Ego liesma
2025-05-07
Ego ēd cilvēku kā uguns papīru... lēni, nemanāmi, izbaudot...līdz paliek pelni...tukši...varbūt pa kādam "cilvēciskās papīra" gabaliņam ir palicis, bet nesalasāms, nepilnīgs pēc patiesās būtības- sižets.
Viņš ienāk telpā ar stīvu seju kaut arī tā smaida. Taisnu muguru, augsti paceltu galvu, acis skatās garām cilvēkiem, bet ne viņos. Viņš vienmēr zina labāk. Viņam vienmēr ir taisnība. Nē- viņš nav ļauns, tikai ir uzbūvējis sev apkārt mūrus, lai nebūtu ievainojams... jo negrib.... negrib atzīt savas vājības, neizdarību, pieļautās kļūdas...
Ego padara cilvēku stingru, stīvu, ārēji mierīgs varbūt pat ļoti laipns , bet auksts pēc būtības.
Pieklājīga seja, sakārtota dzīve. Attiecības ar citiem stingri pēc paša izdomātajiem reglamentiem... Kaut kas nepatīk? Tā ir tava vaina!
Viņš izvēlas nedzirdēt, nezināt, bet gan sevi pārliecināt, ka visu dara pareizi.
Jo ego čukst... tu esi tāds kāds esi, tev nav jāmainās, tev nav jādzird citu sāpes, tev ir jāklausās tikai savs aizvainojums..., jo tu nekad neko nedari nepareizi... pat ja tavā priekšā stāv bērns...
Ego uguns apēd cilvēku... lēni, izbaudot...