Ir rīti...

Ir rīti, kad dzīve atnes espresso devu realitātes...
Un tad ir rīti kā šis — kur visa eksistence sašūpojas krēmīgā kakao krūzē ar zefīra cepurīti.

Mazie, krāsainie gabaliņi peld kā domas prātā — dažas saldas, dažas mulsinošas, dažas vienkārši tur ir.
Un šajā mirklī ir jāiepauzē– varbūt dzīve nav jāizprot līdz pēdējai putiņai.
Varbūt pietiek vienkārši pasēdēt saulē, sajust krūzes siltumu plaukstās un ļaut visam būt.

Jo, galu galā, kāpēc gan neļaut ikdienai kādu brīdi būt mazliet pasakainai?