"Neciešu stulbus cilvēkus!"

2024-02-24

"Neciešu stulbus cilvēkus!"

Atceros, ka šo teikumu ļoti bieži teica kāda jauka studiju biedrene. Es atkal toreiz nespēju saprast kāpēc būt tik kategoriskai, jo var jau sarunāt ar jebkuru. Un ir jau arī atšķirība- būt stulbam vai izdarīt ko stulbu. Izdaru ko stulbu- saprotu, nokaunos, atvainojos iesaistītajiem un eju tālāk muļķības darīt. Bet būt stulbam- tas jau izklausās pēc diagnozes.

Bet dzīve parādīja, ka studiju biedrenei kaut kur ir taisnība…jo man tikai tā likās, ka spēju sarunāt… un pie tam pati bieži jutos kā pēdējā muļķe… skaidrojot, izdabājot, pielāgojoties, atkal runājot, aizstāvoties… un tā sajūta… tā stulbā sajūta par stulbību… savu stulbību stulbības priekšā, jo katru reizi sev pārmetu, ka neesmu pietiekoši kompetenta, saprotoša un vēl nez kāda, ka nespēju izskaidrot tā, lai būtu vismaz kāds kompromisa risinājums… jo ne vienmēr var aiziet no situācijas, no cilvēka, jo IR jānonāk pie risinājuma…

-Stulbums ir inteliģences, izpratnes, saprāta vai asprātības trūkums, nespēja mācīties. Tas var būt iedzimts, pieņemts vai reaģējošs. Vārds stulbs cēlies no latīņu vārda stupere. Stulbi varoņi bieži tiek izmantoti komēdijai izdomātos stāstos. -
Tā skaidro Vikipēdija.

Tā arī man nav atbildes kā kaut ko risināt ar šādiem cilvēkiem, it īpaši, ja esi kaut kādā veidā saistīts ar viņiem...

Tomēr vienīgais un vispareizākais ir stiprināt un būt pārliecinātam par SAVAS inteleģences, izpratnes un saprāta esamību saskaroties ar to neesamību un cerēt, ka tomēr… kaut kad… saprāts uzvarēs…

Izveido savu bezmaksas mājas lapu!