Saruna ar treneri

"Kā tu domā, kāpēc notiek ….?"
"Izlasi šo atzīmēto citātu, kā tu to saproti?"
"Kā tev šķiet, kurā valstī…?" Un vēl, un vēl…

Uzdodot kādu no jautājumiem, treneris man apsēžas blakus, kamēr es velku botas… apdomājos, ievelku elpu un sākas mūsu diskusija. Viņš uzmanīgi manī klausās, nekad nepārtrauc un dalās ar to kā viņš to ir sapratis. Bieži runājām par vērtībām, kā tās šobrīd ir mainījušās un paaudžu savstarpējo nesapratni. Bieži rāda un stāsta par izlasītajām grāmatām, pamanu cik rūpīgi ar zīmuli ir pasvītroti citāti, kuri viņam šķiet nozīmīgi…

Vīrietis nedaudz jaunāks par manu tēvu, bet vēl jo projām meklē atbildes.

Cilvēks, kurš dzīvē ir pieredzējis tik daudz un ir strādājis ar neskaitāmu daudzumu dažāda vecuma un tautības cilvēkiem… vēlas izprast kāpēc ar cilvēkiem tā notiek….

Manas dzīves posms un notikumi tajā ar klubu "SKITS" ir caurvijusies. Savā vistumšākajā brīdi treneris bij kā bāka un no kura es smēlos- cieņu, stabilitāti, savaldību un vienkārši atbalstu.
Sapratne un pieņemšana par to, kāds tu esi tajā brīdī. Un izpratne par to, KĀPĒC tu tajā brīdī esi tāds, jo saprot par ko tu cīnies un kas tev ir vissvarīgākais.

Varat būt droši, KATRĀ cilvēkā ir ļaunais un labais. Visiem! Jautājums ir tikai vai es to apzinos, vai es pats zinu tā spēku? Vai es pats to esmu redzējis? Kā es to pieņemu un mierpilni sadzīvoju. Kad un kurā brīdī es to izpaužu un vai izpaužu vispār.
Ko es daru, lai sevi stabilizētu jebkurā situācijā?

Visiem cilvēkiem ir pacietības mērs un robeža, kuru nevajag otram pārkāpt. Vērtību cilvēki par to brīdinās un liks saprast, ka nu viss- pārtrauc, tu esi pārkāpis. Bet jautājums- vai otrs to sadzird, sajūt? Vai turpina un gaida, kad otrs "uzsprāgs" un izbaudīs mirkli… esmu redzējusi tās acis un to kā cilvēks labsajūtā izbauda tavu pārkāpto robežlīniju, kad tu vienkārši vairs nespēji panest visu, ko šis cilvēks ir uzlicis un nodarījis.. bet viņš bauda un turpina… un visbiežāk tieši svarīgs un nozīmīgs cilvēks spēs tā "uzspridzināt" otru un tieši noniecinot un pazemojot otra vissvarīgāko.
Ieskatam... sarežģītajās cilvēkattiecībās.

BET, protams, ATBILDĪBU par SAVU RĪCĪBU tas nemazina... !

Nav nekā vērtīgāka cilvēka dzīvē kā ģimene. Un redzot to kā ģimene cīnās un aizstāv viens otru, lai vai kas viņu dzīvē notiek un, lai vai kādas kļūdas tika pieļautas, tu uzskatāmi redzi- cik nozīmīgi un svarīgi viņi ir viens otram, cik vienoti un pieņemoši viņi ir viens pret otru… jo vienoti, vienoti vērtībās