Sarunas ar kvalitātes zīmi- Tu tā proti?

Cik daudz cilvēks savā dzīvē iegūst kvalitatīvas sarunas, no kurām viņš var smelties?- izpratni, pieņemšanu, ieklausīšanu, nenosodīšanu, nesalīdzināšanu… kad notiek mierīga domu apmaiņa un vērtību izpausme.
Kad cilvēks netiek gremdēts upura lomā un vainīgo meklēšanā vai tieši pretēji vainas uzlikšana kā zīmogu, kad jau pašā saknē biji vainīgs pie visa, kas ar tevi notika.
Cilvēks alkst pēc sarunas, kurā nav pārmetumu ("Ko tu te ņemies, tev tak viss labi!"), kad nav salīdzināšanas ( "A, "vot", man cik traki gāja…!" ), sajūtu noniecināšanas ( "Ai, beidz čīkstēt citiem vēl ir sliktāk!").

Saruna, kura tiek pilnībā veltīta kādam un viņa sajūtām. Lai cik labs draugs vai rada "gabals", bet saruna nekad nebūs pilnībā ar iedziļināšanos un izpratni, jo būs projekcijas, vērtēšanas un gadās, ka savējo gribās arī pažēlot… tādā veidā liedzot iespēju objektīvi paskatīties uz situāciju.

Ja redzi, ka kādam ir slikti un ir vēlme pēc izrunāšanās, tad vienkārši uzklausi, ja jūti, ka nespēsi mierīgi reaģēt, jo pašam daudz tarakānu dejo, tad esi godīgs.

Uzklausīšana baumu dēļ un nākamajā tikšanās reizē uzdot jautājumus, lai uzzinātu kā seriāls turpinās, tās nav atbalsts, bet gan ziņkārības apmierināšana…

Vai nav pazīstami?