Izkāpt laikā no vilciena
Izkāpt laikā no vilciena
"Kā tu nokļuvi Rīgā? " jautā mans terapeits, pie kura es atbraucu uz kārtējo procedūru.
"Ar vilcienu…?"
"Kā tu zināji, ka tieši šis vilciens Tevi atvedīs uz Rīgu?"
"..pirku biļeti, zināju cikos vilciens pienāks un kāpu tik iekšā…?"
"Kā tu juties, kad biji tur? Vai tu satraucies par to, vai nonāksi pareizajā galastacijā?"
"… vispār es par to nedomāju…es ļāvos braucienam, skatījos telefonā raidījumus, jo skats pa logu ir diezgan vienmuļš…"
"Tad Tev patika vai nepatika brauciens? "
Es apjuku…."Vilciens izpildīja savu uzdevumu- es nokļuvu galamērķī sveika un vesela!"
Viņš turpina: "…tu brauc ierastā vilcienā ar domu, ka tas aizvedīs tieši tur, kur tu vēlies. Jo tu redzēji, ka virziens ir pareizais un pats vilciens arī tev šķita pieņemams, jo galvenais, taču, lai tas izpilda savu noteikto uzdevumu… un tāpēc tu ļāvies braucienam. Brauciens ir vienmuļš, ierasti skati aiz loga, varbūt drusku neērts, bet tas pilda savu uzdevumu… Tad tu sāc saprast, nojaust, ka tomēr šim vilcienam ir cits galamērķis, bet tava vēlme nonākt savā galamērķī un TIEŠI ar šo vilcienu, jo tas ir tik ierasts, ir tik liela, ka turpini braukt…tu centies to pierunāt, mainīt viņa domu virzienu, stāstot cik labi būs tur, kur tu vēlies, bet vilciens tik turpina iet uz SAVU galamērķi…tu centies viņu pārveidot, pielabināties, iedrošināt, lai tomēr tas maina virzienu, bet nekas nenotiek, tas traucas, jo šis vilciens ir tieši tāds…
Kas notiek ar tevi?
Tavs fokuss ir tieši uz vilcienu, tā labklājību, tu atdot visu savu enerģiju tam un nepārtraukti ceri, ka tas mainīs kursu, jo tu taču tik daudz laika, enerģijas un sevis tajā ieguldīji un kā, lai atstāj to visu, jo tik daudz cerību bija un tam taču beidzot tevi ir jāsaprot… bet nekas jau nenotiek… tas apčubināts, ar labām domām piepildīts…tik traucas, tas jau visu to pieņem un tevi arī turpina vest līdzi un tam jau ir vienalga, kā jūties tu un ko tu esi atdevusi, jo tāds ir šis vilciens un kurss netiks mainīts un sākotnēji tev arī tas likās pieņemams…
Tevī parādās šaubas, vai tavs galamērķis ir īstais, varbūt tomēr ir jāpārskata tas un jāpieņem vilciena galamērķis… parādās neticība sev, spēku izsīkums, vainas sajūta, ka nespēj neko ietekmēt…
Un Tu nonāc izvēles priekšā- turpināt visu iesākto, nepārtraukti cerēt un gaidīt, ka šis vilciens ieklausīsies un mainīs virzienu, mēģināsi pierunāt sevi un pieņemt visu kā ir.... vai beidzot kāpt ārā… jā, nezināmajā vietā, jā, vienai pašai, jā, pārvarot šaubas… bet, jo ilgāk tu vilcināsies, jo grūtāk tas būs un zini, kas šajā visā ir pats skumīgākais? Tiek zaudēts tik vērtīgais LAIKS!"
Tad viņš ar siltu, viedu un smaidu pilnu acu skatienu dziļi ieskatās acīs un turpina: "...bet ir jau arī citi transportlīdzekļi- daudz ērtāki, skaistāki, kuri brauc pa daudz gleznaināku ceļu, ar daudz skaistām pieturvietām… tikai vispirms apzinies, kāda Tu esi pati kā PERSONĪBA un ko vēlies tieši TU un kāds, tad ir tavs īstais galamērķis.
Tad arī sapratīsi, kāds Tavas DZĪVES transportlīdzeklis Tev ir nepieciešams un ko Tu vēlies redzēt aiz loga!"
Lai vērtīgi!