Svītrainais ezis :)

"Lai, tam svītrainajam ezim, piemetas caureja un 100km apkārtnē nebūtu nevienas tualetes!!!" pēkšņi dzirdu balsi.

"Skarbi gan…" nosaku.
Tikko biju sagatavojusies beidzot sakārtot savu papīru kaudzi un dzirdot šo frāzi sev aiz muguras, sāku ticēt tam, ka pastāv tāds papīru Dieviņš, kurš tos cītīgi sargā… Saprotu, ka liktens lēmis likt tiem mieru, savādāk vēl tikšu nolādēta, kā tas nabaga ezis…tikai kāpēc svītrains…?

Ar lielu smagumu jaunietis iekrīt krēslā un, pasperot savu somu, tā aizslīd pāri kabinetam.
"Nu, nu…?" skubinu.

Saprotu, ka tas īsti neskan profesionāli, bet ir jāiztiek bez tām standarta psihologa frāzēm, jo sadarbības attiecības ar šo jaunieti veidojās diezgan sarežģīti, bet es kļuvu par uzticības personu tikai tāpēc, ka ļāvu viņam izlādēties un tā kā viņš to prata.. ausis, protams, vīta, bet ko padarīsi… labāk pie manis kabinetā nevis uz kāda cita, kurš vispār nesaprot par ko iet runa.

Šim jaunietim ir holēriskais temperaments (pēc Aizenka teorijas). Ātri uzbudināms, emocionāls. Raksturīga impulsitāte, rīkojas mirkļa impulsa iespaidā. Straujas garastāvokļa un noskaņojuma maiņas. Holēriķiem pat vis niecīgākais iegansts ir iemesls konfliktam, ''cīnītāji par taisnību'', ''es saku, ko domāju''.
Tāpēc, ienākšana kabinetā gandrīz ar kājas spērienu un nejautājot vai drīkst, ir izskaidrojama. Mums grūtības bija ar to, ka ne vienmēr ir iespēja šādi iebrāzties kabinetā. Robežu noteikšana bija mērķis, līdz kuram ir jānonāk. Viņš ir ļoti nepacietīgs un, ja ir impulss, tad vajag tagad un tūlīt, jo viņam pašam sevi ir grūti savaldīt. Tā sakot- vispirms daru, tad domāju.

Viņam šoreiz paveicās, biju kabinetā viena, nu... papīra Dieviņu neskaitot.
Un sākās…. Tas, ko televizorā aizstāj ar "piiip" skaņu un tas, ko ezotēriķi sauc par zemajām vibrācijām. Un, ko es? Es jau neko, zināmos vārdus laižu gar ausīm, bet kaut ko jaunu pat pierakstu, jo jaunieši tagad prot tā filigrāni pasūtīt, ka pat smaidīsi virsū i nesapratīsi, kas notiek.

Iestājās klusums…
"Viss?" jautāju.
"Iesmejat, ja?" šķelmīgu skatienu jautā.
"Pasarg, Dievs! Pat prātā nenāk!" smaidu pretī.

Mēs sapratām viens otru. Emocijas ir izlādētas un tagad viņš ir gatavs nopietnam darbam ar sevi, savas personības izkopšanu un, protams, pie pašregulācijas prasmēm, jo mans kabinets viņam pa dzīvi līdzi nenāks…

"Nu, tad izskaidro kāpēc ezis un kāpēc svītrains?"
Atskan skaļi smiekli: "Un par caureju? Nejautāsiet?"

Smaidam un, lai ir vērtīgi! Jo ir tik ļoti nepieciešams izprast un pieņemt...