TĀ sieviete jeb "Es dzīvoju sev"
"Es dzīvoju SEV un man ir vienalga ko citi domā vai dara!" tā saka jauna sieviete ar augstprātīgu sejas izteiksmi un tik neparasti tukšu, seklu acu skatienu...
Šī frāze un izteiksme tik ļoti iespiedās atmiņā, ka ik pa laikam prātā pie tā atgriezos, jo pirmo reizi dzīvē saskāros ar tik izteiku EGO vadītu un pārņemtu cilvēku.
It kā viss ir pareizi, katrs pats izvēlas kā dzīvot un citiem par to nav daļas, ja nebūtu šis BET...
Ir liela atšķirība starp "Es dzīvoju SEV" un "Es dzīvoju SAVU dzīvi".
Pirmajā variantā iet runa par izteiktu EGO, kad es pats kalpoju tam un lieku ap to "dancot" citiem. Šis cilvēks savā dzīvē ir ŅĒMĒJS, devējs viņš ir tikai brīžos, kad zina, ka saņems vēl vairāk.
Kā tas izpaužas?
Šim cilvēkam nav konkrētu pamatvērtību uz kā tiek būvēta apziņa, morāle un veidots SAVS dzīves ceļš, nav būtiskas cieņas pret citu cilvēku vērtībām un nav problēmu iejaukties citu dzīvēs, ja nepieciešams apmierināt savu egoismu. Tā saucamajā dzīves baudīšanā, kad ES baudu dzīvi, bet TU (mamma, tēti, draugs, vīrs, sieva utt.) man to nodrošināsi, iedosi, atdosi. Un tas pie tam ir tik meistarīgi ar domu-Es jau tev neko neprasu, tu taču pats to vēlies, vai tad ne? Kad man vajag arī to, kas ir tavs, kā ir tev, jo man patīk un vēlos. Šis cilvēks prot uzspiest, uzmest lūpu vajadzīgajā brīdi, būt mīļš, viegls saskarsmē un arī laipns, kad nepieciešams, ik pa laikam izdarīt tā, lai otrs justos parādā un vēlētos atdarīt ar vēl lielāku labumu... bet nekad nepieļaus robežu pārkāpšanu attiecībā pret sevi, jo zina savu vērtību. Jā... mīļums un laba attieksme ir tik ilgi, kamēr otrs glauda pa viņa Ego, tiklīdz tas nenotiek, tad attieksme var būt arī rupja un diezgan agresīva vai manipulējoša, bet tas jau ir atkarīgs arī no rakstura īpašībām.
Dzīves baudīšana un prieks par to ilgst tik ilgi, kamēr kāds to nodrošinās, jo pašā ir TUKŠUMS, jo pats jau nespēj piepildīt sevi. Bet, kad pienāks tāds brīdis, kad otrs vairs nespēs sniegt vajadzīgo sajūtu, iedvesmu, prieku, vai, nedot Dievs, vēlēsies to pašu pretī, kas notiks tad?
Dzīvojot EGO vadītu dzīvi, šim cilvēkam rodas sajūta, ka es esmu tā vērts, man tas pienākas, es gribu darīt TIKAI tās lietas, ko vēlos pats un, pats galvenais, ne par ko īsti NEUZŅEMOS ATBILDĪBU, šim cilvēkam nav grūti pateik "Es Tevi mīlu" tam, kurš spēs izpildīt visas vajadzības, jo SEVI es taču mīlu vēl vairāk.
Ak jā... sevis mīlēšana... arī šī frāze visbiežāk ir pārprasta... Pilns internets ir ar frāzēm, ka sevi jāmīl un dzīve jābauda, jādara tas kas patīk un tā tālāk. Viss ir kārtībā un pareizi LĪDZ netiek pārkāptas ROBEŽAS, kuras ietver sevī arī pienākumu un atbildību, citu cilvēku, līdzcilvēku vajadzības un vērtības....
Es nezinu, kas ir tas, kas liek cilvēkam dzīvot sava ego vadītu dzīvi un nav svarīgi vai tas ir sieviete vai vīrietis- audzināšana, rakstura īpašības, pārprastas citu cilvēku domas, dzīves apstākļi vai vēlme padarīt dzīvi sev vieglāku. Bet kamēr cilvēks nesāks domāt, analizēt, vērot, mainīt, just, ieklausīties sevī, saprast, tikmēr viņš dzīvos nebeidzamā cīņā, kuru vadīs paša Ego, cīņā, kurā nav uzvarētāju, bet ir tikai nebeidzams karalauks. Agri vai vēlu iestāsies nogurums un neapmierinātība ar dzīvi tikai augs, sāksies vainīgo meklēšana, jo sevi taču neredz un kas to lai zin, kur tas viss jeb kur viņa EGO novedīs...
Tāpēc es vēlu katram "Dzīvot SAVU dzīvi".
Kad EGO nevis vada, bet ir harmoniska personības sastāvdaļa. Kad cilvēks ir pats savā kodolā un viņam nav vajadzīgi citi, lai justos piepildīts. Kad ego ir kā palīgs, lai nospraustu mērķus un veidot ceļu līdz to piepildīšanai. Kad veido savu vērtību pamatbāzi uz kurām balstīt dzīves ceļu, ciena citu cilvēku vērtības un prot saskatīt un ievērot robežas attiecībās.
Kad prot būt kopā ar otru bez nosacījumiem, bet ar vēlmi ieklausīties, just, saprast un redzēt. Kad uzņemās atbildību un zina savus pienākumus. Kad viss no kā sastāv dzīve ir līdzsvarā.
Kad dzīves baudīšana sastāv no maziem, skaistiem ikdienas mirkļiem, kad prot novērtē savus panākumus, kad priecājas par mazām uzvarām pār saviem trūkumiem, kuri veicina izaugsmi, kad sajūt un bauda savus vienatnes brīžus, kad veido ap sevi skaistu vidi un prot atbalstīt tuvākos.
Tad, kad tu esi TU (skaista,nepārtraukti kopta, pilnveidota personība, kur līdzsvarā ir viss, nevis sava EGO nospiests cilvēks) un tu negaidi nedēļas nogales, lielos dzīves notikumus un ne no viena neko, lai baudītu dzīvi, bet tu baudi dzīvi ik mirkli KATRU dienu un kopā ar tiem, kurus patiesi mīli un cieni!