Visi melo

Jā, pilnīgi visi — es, tu, kaimiņš, radinieks... Meli ir visur…

Tie var būt dažādi: mazi, "nevainīgi", situāciju izlīdzinoši, radušies pārpratumu vai nezināšanas dēļ, emociju un jūtu piesātināti, pārspīlēti, noniecināti, pašu radīti vai citu pārņemti, tīši vai netīši… visādi.

Un ir īpašie melu miglas pūtēji…. Viņi melo ar tādu pārliecību, ka pat pieķerti, spēj situāciju pagriezt tā, ka tu sāc apšaubīt pats sevi... Tie gan ir meistari...

Kā tas izdodas?

Viņi tik ļoti vēlas būt "labāki" — savās un citu acīs — ka uzbūvē veselu pasauli, kur patiesība ir lieka.

Tie ir lieliski meistari… 

... ilgus gadus atrodoties viņu vidē man bija sajūta, ka lēnām jūku prāta…ka ar mani kaut kas nav kārtībā, ka viss ir citādi kā es uztveru un domāju un pat tam, ko neviļus redzēju un dzirdēju- nepēju uzticēties…tu reāli apšaubi savas prāta spējas… Platie smaidi, pareizie vārdi un saldskābie tekstiņi, pareizas, nekļūdīgas rīcības un pareizie, videi atbilstošie tēli…viss ir ideāli pareizi! Uzsauks tostu, uzdziedās dziesmu, paglaudīs pa galviņu un izdarīs darbiņu tā, lai visi redz un zina. Bet ar vienu nosacījumu- tev būs ticēt vārdiem un pareizajam rīcības nodomam… nevis patiesajam. Bet tas, kurš ar neērto patiesību bojā tēlu… tiek neitralizēts…visādos veidos… un tie nebūs patīkami… Bet pats interesantākais fakts- šie cilvēki neatvainojas… jo gluži vienkārši- viņi nekļūdās… viņuprāt.. jo atzīt kļūdu nozīmē izjust vainas un, varbūt, arī kauna sajūtu... to viņi nepieļauj.

Un, kamēr būs cilvēki, kas palīdz viņiem noturēt ilūziju, šī spēle turpināsies. Un skumjākais ir tas, ka paši viņi neapzinās, cik ļoti nodara pāri — arī sev.

Jā… Tas gan bija laiks…. ticu, ka daudzi ir bijuši līdzīgā vidē… varbūt pat turpina tur atrasties…

Tagad — pēc visa piedzīvotā — melu indikators ir tik augsts... ka pat nav jāzina patiesība. Tu vienkārši jūti, kad cilvēks melo. Un reizēm tas pat kļūst… amizanti un interesanti.

Vienkārši ļauj viņam runāt. Vēro. Klausies viņa pasakās un nesteidz konfrontēt. Jo spēles noteikumi tagad ir tavās rokās. Un tieši tas ir pats interesantākais. Jo izvēle ko ar to visu darīt un kā turpmāk rīkoties ir atkarīgs… no tavas paša tīrības…

Skarbi? Jā.

Neērti? Arī.

Bet varbūt šis ir aicinājums paskatīties sevī:

Cik daudz patiesības un tīrības ir tevī? Cik patiess tu esi pats sev?

Tu vari būt skaists, ar skaistu tēlu un visās savās rīcībās nest mīlestības vārdu kā karogu… bet tava būtība nespēj melot… agri vai vēlu visa melu netīrība kā samazgu spainis būs jāizvāc… un tas būs ļoti nepatīkams un sāpīgs darbs. 

Diemžēl vai par laimi- tev!